Kādos gadījumos nav vērts strīdēties ar sarunas biedru?

Daudzi no jums piekritīs, ka strīdu laikā, patiesība nevis piedzimst, bet tieši otrādi, tiek iznīcināta. Bet, neskatoties uz to, tomēr eksistē cilvēki, kas māk mūs iesaistīt pilnīgi bezjēdzīgā strīda, kurš nenes nekādus rezultātus. Kā lai saprot, kad nav vērts diskutēt?

Kāpēc cilvēki strīdas? Vislabāk redzamais iemesls – katrs grib oponentam pierādīt savu taisnību, lai saglabātu mieru vai labas attiecības. Bet, vai tiem cilvēkiem, kuri strīdas var būt arī citi iemesli? Izrādās, ka var, turklāt, neproduktīvi. Tālāk jūs varat iepazīties ar neproduktīvo strīdu iemesliem.

Atbrīvošanās no negatīvās enerģijas.

Cilvēkam ir slikts garastāvoklis, problēmas personīgajā dzīvē vai darbā, viņš ir pārāk daudz skatījies “šausmu filmas”, kādas ir sekas – viņam vajag atbrīvoties no uzkrātās, negatīvās enerģijas un casino. Šajā gadījumā, jūs būsiet cilvēks, pār kuru izgāzt savas dusmas un nekādā gadījumā cilvēks, kura lēmumi tiek cienīti un kura vārdos ieklausās.

Pašapliecināšanās uz jūsu rēķina.

Kaut kur, sirds dziļumos, jūsu sarunu biedrs, sevi uzskata par neveiksminieku. Bet, viņš nedara neko, lai savu dzīvi mainītu uz labo pusi, viņš tikai grib kārtējo reizi pārliecināties, ka dzīvē ir cilvēki, kuriem iet vēl grūtāk nekā viņam. Piemēram, jūs, cilvēks, kurš nevar viņu pārliecināt. Kāpēc nevarat pārliecināt? Tāpēc, ka jūs esat vai nu stulbāks, vai nu naivāks, vai sliktāk, šajā dzīvē iekārtojies, salīdzinājumā ar viņu, utt.

Sevis attaisnošana.

Jā, viņš kādreiz rīkojās nekrietni, lai ieņemtu priekšnieka vietu. Tagad, strīdoties ar jums par kopējā paziņas godīgumu, viņš, viņa uzvedību projicē, it kā uz sevi. Aizstāvot karjeristu un meli, viņš tādā veidā mēģina attaisnot pats sevi savās acīs, ar doma, ka tad viņš visu ir izdarījis pareizi. Jūs domājat, ka spēsiet tādu cilvēku pārliecināt par pretējo?

Kādos gadījumos nav vērts strīdēties ar sarunas biedru?

Kad jums nepietiek faktu un argumentu

Jūs, labi zināt, ka taisnība ir jūsu pusē, bet jums nav ar ko to apliecināt, izņemot jūsu vārdus. Iesaistījies tādā strīdā, jūs jutīsieties nepārliecināts, nav izslēgts, ka pat apsmiets. Nav vērts, sev tā nodarīt pāri. Pasakiet cilvēkam, ka jums šobrīd nav vajadzīgo faktu un ka jūs esat gatava atgriezties pie šīs sarunas, kad jums būs nepieciešamie informācija. Atgriezieties!

Kad strīda iemesls jums nav svarīgs.

Sakiet, kāda nozīme ir tam, ko jūsu oponents domā par bērna barošanu vai sodīšanu? Jums no tā nav ne silts, ne auksts, tāpēc pietiks ar to, ka jūs viņam pateiksiet: “Es tev nepiekrītu, bet netaisos ar tevi par to strīdēties.” Ievirziet sarunu citā gultnē vai vienkārši aizejat projām.

Kad cilvēks jums saka rupjības.

Ja sarunas biedrs ārdās un apsaukājas, nav vērts ar viņu ielaisties nekādā sarunā. Nav izslēgts, ka viņam ir problēmas ar nerviem vai nu arī viņš ārdās no savas bezspēcības vai totalizators. Priekš kam iesaistīties strīdā, kurš jau pašā sākumā ir paredzēts neveiksmei. Pasakiet, ka tādā tonī jūs netaisāties neko apspriest un mierīgi aizejiet projām.

Kad cilvēks pāriet uz personīgajiem apvainojumiem.

“Es uzskatīju, ka tu esi labāka”, “Ko tu saproti no attiecībām, ja pat savu vīru noturēt nevarēji”, – tādiem apvainojumiem ir viens mērķis, izsist mūs no līdzsvara un likt mums taisnoties. Īstais strīda iemesls – oponentam trūkst argumentu. Tādus apvainojumus nedrīkst ņemt vērā, jācenšas runāt konkrēti, ja nesanāk, strīds jāizbeidz.